Gan centriski labējās, gan kreisi centriskās partijas netīšām stiprina galēji labējās partijas, atkārtojot savas idejas un retoriku, cenšoties samazināt savu atbalstu, liecina jauns Berlīnes Sociālo zinātņu centra (WZB) pētījums.Pētījumā, kas tika publicēts septembra beigās European Journal of Political Analysis un kura pamatā ir vairāk nekā 500 000 rakstu analīzi no sešiem Vācijas laikrakstiem 26 gadu laikā, tika secināts ne tikai, ka galēji labējie dalībnieki velk politisko centru pie saviem jautājumiem, guess tas attiecas gan uz centriski labējām, gan centriski kreisajām partijām.Pēdējos gados galēji labējie ir stabili guvuši vietu visā Eiropā, labēji populistiskā Apvienotās Karalistes reforma un galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD) tagad bieži vien ir vadošās sabiedriskās domas aptaujās. Tas notiek par spīti vai varbūt tāpēc, ka lielāko centrisko partiju politiskie līderi ir mēģinājuši iekarot savus vēlētājus, ieviešot arvien stingrākus imigrācijas pasākumus un izmantojot vairāk pret imigrantiem vērstas retorikas.Vācijā šonedēļ rasistiskas retorikas lietošana ir izraisījusi publiskas diskusijas un daudzās vietās sašutumu pēc kanclera Frīdriha Merca izteikumiem par Vācijas “pilsētas ainavu” un iespējamo imigrantu ietekmi uz to. Dažas dienas vēlāk, žurnālistam lūdzot precizēt piezīmi, viņš dubultoja, sakot: “pajautājiet savām meitām, ko es varētu teikt.”
Atgriezeniskā loģika
Šādi izteikumi atspoguļo citu Eiropas valstu kreisi centrisko līderu lietoto valodu: maijā leiboristu premjerministrs Keirs Stārmers sacīja, ka Lielbritānija riskē kļūt par “svešinieku salu” bez papildu imigrācijas ierobežošanas. Līdzīgi teica Merza priekštecis Olafs Šolcs no centriski kreisās Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) Der Spiegel žurnāls 2023. gadā “Mums beidzot ir jādeportē plašā mērogā” — tas pats solījums, ko Merzs deva pagājušajā nedēļā.Šķiet, ka tas liek domāt, ka centriskās politiskās partijas uzskata, ka labākā stratēģija, lai cīnītos pret galēji labējo uzplaukumu, ir stingrāka attieksme pret imigrāciju un rīcība.Taču šī loģika ir kļūdaina, uzskata Terēza Volkere, WZB politoloģe un viena no jaunā pētījuma autorēm. “Ja centriski labējie un centriski kreisie politiķi mēģina piesaistīt vēlētājus ar pret imigrāciju vērstu retoriku, viņi palielina galēji labējo jautājumu atpazīstamību,” viņa sacīja DW e-pastā. “Kad galvenās partijas atdarina galēji labējo pret imigrantiem vērsto retoriku, tās šādas idejas no malas ienes galvenajās debatēs. Tādējādi viņi leģitimizē galēji labējos un viņu prasības.“Tie, kas pieņem galēji labējo interpretācijas rāmjus un jautājumus, veicina galēji labējo ideju izplatīšanu,” viņa piebilda.
Korelācija vai cēloņsakarība?
Taču ne visus ekspertus pārliecina pētījuma secinājumi. Trīres universitātes politologs Uve Džūns uzskata, ka, lai gan Merza komentāri varētu būt polarizēti, reālā politikas pasaule ir sarežģītāka, nekā tiek atzīts pētījumā, un ka politiķi ir spiesti izmēģināt dažādas stratēģijas.“Šī ir korelācija, nevis cēloņsakarība,” viņš teica DW. “Viņi nevar pierādīt, ka galēji labējo uzplaukumu tiešām var novest pie tā. Konservatīvajām partijām, tāpat kā visām partijām, ir jābūt atsaucīgām. Tām ir jāatspoguļo savi biedri un vēlētāji, un daudzi to biedri un vēlētāji nemaz nav tik tālu no labējo populistu vai galēji labējām partijām.”Juns sacīja, ka šī realitāte Merzu un konservatīvās partijas visā Eiropā nostāda sarežģītā stratēģiskā stāvoklī. “No vienas puses, viņi vēlas īstenot to, ko vēlas viņu pašu vēlētāji un biedri, no otras puses, viņi pēc tam tiek apsūdzēti par skriešanu labējiem populistiem,” viņš sacīja.Tiesa, politologi joprojām dalās jautājumā par to, vai pastāv tieša cēloņsakarība starp galēji labējo valodu un politikas pārņemšanu un galēji labējo partiju panākumiem, taču ir pierādījumi, kas uz to liecina.2022. gadā publicēts pētījums par vēlētāju pāreju ar nosaukumu “Vai izmitināšana darbojas?” Verners Krauzs, Deniss Koens un Tariks Abu-Čadi secināja, ka vismaz nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Merza un Starmera stratēģijas samazinātu radikāli labējo atbalstu.“Ja kas, mūsu rezultāti liecina, ka tie noved pie tā, ka vairāk vēlētāju pāriet uz radikāli labējo,” secināja autori. Autori atklāja, ka šis efekts ir īpaši izteikts, kad radikāli labējās partijas jau ir labi izveidotas, tāpat kā tagad lielākā daļa Eiropas galēji labējo partiju.Diāna Boleta, Apvienotās Karalistes Eseksas universitātes politiskās uzvedības docente, piekrita. “Ir pierādījumi, kas liecina, ka labējo radikāļu pielāgošana nepalīdz galvenajām partijām, taču viena lieta, ko mēs zinām, ka tā dara, ir imigrācijas jautājuma izvirzīšana, un tas dotu labumu partijai, kas dominē šajā jautājumā,” viņa sacīja DW.
Vācija: vēlu uz (galēji labējo) partiju?
AfD tika dibināta tikai 2013. gadā, un citām galēji labējām ekstrēmistu partijām Vācijā, tostarp Republikaner un Vācijas Nacionāldemokrātiskajai partijai (NPD), pēdējās desmitgadēs nav izdevies nostiprināties vēlētāju vidū kā AfD. Turpretim citas Eiropas valstis savā politiskajā vidē jau gadu desmitiem ir izveidojušas galēji labējās partijas, piemēram, Nacionālā fronte Francijā (tagad Nacionālais mītiņš) un Austrijas Brīvības partija (FPÖ).Taču tas liecina tikai par to, ka Vācijai nav izdevies mācīties no saviem kaimiņiem, uzskata Manheimas Eiropas Sociālo pētījumu centra pētnieks Konstantīns Vurtmans.Viņš teica, ka citās Eiropas valstīs ir veikti daudzi pētījumi, kas atklāja tos pašus procesus, ko atklāja jaunais WZB pētījums. Taču viņš tos neuztvēra nopietni.“Mūsu politiķi būtu varējuši mācīties no citām Eiropas valstīm, ja viņi to būtu gribējuši,” viņš sacīja DW. “Wager no šodienas perspektīvas es teiktu, ka šķiet, ka mūsu politiķi nevēlējās mācīties.” Vurtmans apgalvo, ka galēji labējās valodas pieņemšana — ko Merzs darīja šomēnes — tikai stiprina galēji labējās partijas. “Protams, tad jūs politiskajā centrā ienesīsiet radikālas labējās pozīcijas,” sacīja Vērtmans. “Šķiet, ka aktīvie politiķi acīmredzot neapzinās, cik galvenais ir viņu uzdevums, lai kaut kas tāds nenotiktu.”
