Pieci nogalināti lielā krievu raķešu un dronu uzbrukumā, saka Zelenskis

Pēc intensīvām Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainas prezidents Volodmīrs Zelenskis paziņoja pieci cilvēki, un desmitiem tūkstošu ir palikuši bez varas Ukrainā, pēc intensīvām Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem.

Ukrainas kaimiņš Polija iznīcināja iznīcinātāju sprauslas, lai nodrošinātu Polijas gaisa telpas drošību, apstiprināja Polijas militārpersonas. Tika izvietoti arī sabiedroto NATO lidmašīnas.

Četri vienas ģimenes locekļi, ieskaitot 15 gadus vecu meiteni, tika nogalināti ar streiku Lapajivkas ciematā, jo uzbrukumi bija vērsti uz tuvējo Rietumu pilsētu Lviv.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā ir veiksmīgi veikusi “masīvu” streiku Ukrainas militāro un infrastruktūras mērķiem.

Cits ģimenes loceklis, tāpat kā divi kaimiņi, tika ievainoti streikā, kurā tika nogalināti viņu radinieki Lapaivkā.

Viens cilvēks nomira arī Zaporizhzhijā. Zelenskis sacīja, ka Krievija atlaida vairāk nekā 50 raķetes un apmēram 500 uzbrukuma dronus.

LVIV izturēja vairākas stundas streikus, izraisot sabiedriskā transporta pakalpojumu apturēšanu un elektrisko piederumu griešanu.

Tika mērķēti arī uz Ivano-Frankivsk, Chernihiv, Sumy, Harkiv, Kherson, Odesa un Kirovohrad reģioniem, kā arī Lviv un Zaporizhzhia, norāda Zelensky.

Viņš piebilda: “Mums ir vajadzīga lielāka aizsardzība un ātrāka visu aizsardzības līgumu, it īpaši aizsardzības aizsardzība, īstenošana, lai atņemtu šim gaisa teroram jebkādu nozīmi.

“Ir iespējams vienpusējs pamiers debesīs – un tieši tas, kas varētu pavērt ceļu uz reālu diplomātiju.”

Krievijas uzbrukumi notika dienas pēc tam, kad ASV amatpersona paziņoja, ka ASV atbalstīs Ukrainu, kas sākas dziļus streikus Krievijas teritorijā.

“Polijas un sabiedrotās lidmašīnas darbojas mūsu gaisa telpā, savukārt zemes aizsardzības un radaru izlūkošanas sistēmas ir nogādātas visaugstākajā stāvoklī,” Polijas operatīvā pavēlniecība sacīja ziņojumā X.

Plkst. 05:10 (02:10 GMT), visa Ukraina tika pakļauti gaisa reidu brīdinājumiem pēc Ukrainas gaisa spēku brīdinājumiem par krievu raķešu un dronu uzbrukumiem.

Krievija turpina koncentrēt savus uzbrukumus Ukrainas enerģijas infrastruktūrai, tuvojoties ziemai.

Kijevas Enerģētikas ministrija sacīja, ka uzbrukumi nakti nodarīja kaitējumu Zaporizhzhia, Cherihiv un Sumy.

Zaporizhzhijā Krievijas uzbrukums nakšņošanai atstāja “vairāk nekā 73 000 patērētāju … bez elektrības” pēc elektrostacijas sitiena, sacīja reģionālais gubernators Ivans Fedorovs.

Reģionā tika nogalināta sieviete, un vairāki citi ievainoti reģionā.

16 gadus veca meitene bija viena no tām, kuras saņēma medicīnisko palīdzību, piebilda Fedorovs, ievietojot fotoattēlus, acīmredzot, parādot daļēji iznīcinātu daudzstāvu bloku un izdegtu automašīnu no uzbrukuma vietas.

Avārijas pārtraukumi tika ieviesti Cherihiv un Sumy, piebilda Enerģētikas ministrija.

Lviv mērs Andriy Sadovyi sacīja, ka pilsētas daļa – 70 km (43 jūdzes) no robežas ar Poliju – nebija varas, piebilstot, ka pilsētas gaisa aizsardzības sistēmas ir lielas iesaistītas, vispirms atvairot dronu un pēc tam Krievijas raķetes uzbrukumu.

Sabiedriskais transports Ivano-Frankivskā, citā rietumu pilsētā, svētdien “sāktu skriet vēlāk nekā parasti”, sacīja tās mērs.

Ap plkst. 06:00 (03:00 GMT) Ukrainas gaisa spēki sacīja, ka visa valsts ir apdraudējusi svaigus krievu raķešu uzbrukumus, pēc stundām ilgiem gaisa reida brīdinājumiem un brīdinājumiem par dronu un raķešu uzbrukumiem.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, tās spēki ir okupējuši lielāko daļu Ukrainas Donbasas austrumu reģiona, ieskaitot Luhansku un Doņecku.

Krievija šobrīd kontrolē ap piekto daļu no Ukrainas teritorijas, ieskaitot Krimas pussalu, kuru tā pievienoja 2014. gadā.

Krievijā gaisa aizsardzības vienības nakti iznīcināja 32 Ukrainas dronus, svētdien ziņoja valsts īpašumā esošā RIA aģentūra, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem.

Ukraina ir arī pastiprinājusi streikus uz Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, izraisot benzīna trūkumu valsts daļās.

Pagājušajā nedēļā ASV īpašais sūtnis Keita Kellogga vietnē Fox Information sacīja, ka ASV atbalstīs Ukrainu, kas sākas dziļas streikus Krievijas teritorijās.

“Atbilde ir jā, izmantojiet spēju trāpīt dziļi, nav tādu lietu kā svētvietas,” Kelloggs sacīja, kad jautāja, vai tā ir ASV prezidenta Donalda Trumpa nostāja, ka Ukraina varētu veikt tālsatiksmes streikus.

Tikmēr citam NATO loceklim – Lietuvai – pēc nesenajiem incidentiem Dānijā, Norvēģijā un Vācijā īsi bija jāaizver tā gaisa telpa pēc objektu pamanīšanas.

Lietuva vairākas stundas apturēja lidojumus lielākajā un aizņemtākajā Vilniusa lidostā, pirms svētdien to atkārtoti atvēra plkst. 04:50 (01:50 GMT).

Lidostas operators sacīja, ka lidojuma apturēšana un novirzīšanās ir “iespējamās balonu sērijas, kas virzās uz Viļņu lidostu”.