Vides ministrs joprojām būs atbildīgs par projektu apstiprināšanu saskaņā ar jaunajiem federālajiem dabas likumiem pēc tam, kad leiboristi noraidīja aicinājumus izveidot pilnīgi neatkarīgu sargsuni ar pilnām lēmumu pieņemšanas pilnvarām.
Ministru lēmumu pieņemšanas pilnvaru saglabāšana apmierina koalīcijas un nozares galveno prasību, un pret to neiebilst zaļie.
Taču to kritizēja vides aizstāvji, kuri apgalvo, ka modelis varētu ļaut izstrādātājiem izdarīt spiedienu uz ministru.
Vides ministrs Marejs Vats svētdien noteica vides aizsardzības aģentūras pilnvaras saskaņā ar likumprojektu par Vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas (EPBC) likuma pārrakstīšanu, kas parlamentā jāiesniedz šonedēļ.
Reģistrējieties: AU jaunāko ziņu e-pasts
Vata cerībām pieņemt likumus pirms Ziemassvētkiem tika dots trieciens pagājušajā nedēļā pēc tam, kad koalīcija un zaļie kritizēja atsevišķus likumprojektu aspektus, liedzot leiboristiem skaidru ceļu caur Senātu un gada pēdējās trīs sēžu nedēļās izvirzot politisko cīņu.
Koalīcija apgalvo, ka likumi ir pret biznesu, savukārt zaļie apgalvo pretējo, apsūdzot Vatu tādu likumu izstrādē, kuriem ir “liels bizness un kalnrūpniecības uzņēmumu pirkstu nospiedumi”.
Svētdienas rītā runājot telekanālā Sky Information, Vats sacīja, ka valdība ir gatava apsvērt grozījumus, taču bija pārliecināta, ka rekonstrukcija nesabruks otro reizi 12 mēnešu laikā.
“Cilvēkiem nevajadzētu būt ilūzijām… mēs šos likumus pieņemsim caur parlamentu,” sacīja Vats. “Vienīgais jautājums ir par to, cik ātri mēs to darām un ar ko mēs to darām.”
Viena no strīdīgākajām reformu daļām ir bijusi apsolītā federālā vides uzrauga darbības joma, kurā nozares pārstāvji un vides aizstāvji strīdas par to, vai par projektu apstiprināšanu ir jāatbild neatkarīgai aģentūrai, nevis ministram.
Iepriekš vides ministrs lēmumus par projektiem ir pieņēmis vai nu tieši, vai ar amatpersonas starpniecību, kas rīkojas saskaņā ar deleģētām pilnvarām.
Praksē ministrs personīgi izskata tikai nelielu skaitu nozīmīgu pielietojumu, piemēram, Vudsaidas ziemeļrietumu šelfa paplašinājumu un Robinsailendas vēja parku. Departamentu amatpersonas paraksta vairāk nekā 90% lēmumu.
Jaunais režīms lielākoties būs tāds pats, izņemot to, ka tā vietā, lai lēmumus deleģētu departamenta birokrātam, šī atbildība gulsies uz ierēdņiem jaunajā EPN.
Ministra pieņemtie lēmumi būs balstīti uz EPN, nevis departamenta ierēdņu ieteikumiem.
Jaunajai aģentūrai, kas oficiāli tiks dēvēta par Nacionālo vides aizsardzības aģentūru (NEPA), būs arī citas no ministra neatkarīgas funkcijas, tostarp dabas likumu ievērošana un projekta nosacījumu ievērošanas uzraudzība.
“Neatkarīgai NEPA būs stingra atbilstības un izpildes uzraudzība, lai labāk aizsargātu mūsu dārgo vidi un nodrošinātu, ka tie, kas cenšas to nelikumīgi iznīcināt, maksā augstu cenu,” sacīja Vats.
pēc informatīvā izdevuma veicināšanas
Austrālijas dabas aizsardzības fonda izpilddirektora pienākumu izpildītājs Pols Sinklērs bija vīlies, ka ierosinātā EPN nebija pilnībā neatkarīga.
Pīķa zaļā grupa atbalstīja modeli, kurā ministrs nosaka dabas aizsardzības noteikumus un pēc tam EPA izvērtēja projektus pret tiem.
“Lēmumu pieņemšana nesaistītu pušu attālumā ir labāka dabai un uzņēmējdarbībai,” viņš teica.
Zaļo vides pārstāve Sāra Hansone-Junga sacīja, ka EPA kļūs par “vēl vienu valdības birokrātijas atzaru”, ja tai nebūs stingru likumu, kas jāīsteno.
Ar “klimata izraisītāju”, kas varētu bloķēt vai ierobežot fosilā kurināmā projektus oficiāli, Hanson-Younger norādīja, ka zaļie ir gatavi vienoties ar leiboristiem par citiem mehānismiem, lai risinātu klimata ietekmi.
Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem smagi piesārņojošu projektu atbalstītājiem pieteikšanās procesā būtu jāatklāj siltumnīcefekta gāzu emisijas un tas, kā viņi plāno tās samazināt.
Taču likumi neliks lēmumu pieņēmējiem apsvērt šo iespējamo ietekmi uz klimatu, kas nozīmē, ka tādi projekti kā Vudsaidas ziemeļrietumu šelfa paplašinājums joprojām varētu tikt apstiprināti saskaņā ar jauno režīmu.
“Viņi ir noņēmuši klimata izraisītājus no galda, jo viņi piedāvā fosilā kurināmā uzņēmumu piedāvājumu,” sacīja Hansons-Jangs.
“Tagad, ja mēs veiksim sarunas, valdībai būs jānāk klajā ar to, ko tā ir gatava darīt, lai aizsargātu klimatu un aizsargātu mūsu mežus.”
