Francijas premjerministrs atbalsta Makrona pensiju reformu, lai glābtu valdību

Francijas premjerministrs Sébastien Lecornu ir teicis Parlamentam, ka viņš atbalsta pretrunīgi vērtētās 2023. gada pensiju reformas, saskaroties ar būtiskām balsīm par neuzticību vēlāk šonedēļ.

Izmaiņas, kas paaugstināja pensijas vecumu no 62 līdz 64, tika uzskatītas par parakstu reformām Emanuela Makrona prezidentūrā.

“Šoruden es ierosināšu Parlamentam, ka mēs apturēsim 2023. gada pensiju reformu līdz [2027] Prezidenta vēlēšanas, “Lecornu sacīja, ka ir aplausi no kreiso pusēm.

Lecornu pagājušajā nedēļā tika atkārtoti iecelts premjerministrs tikai četras dienas pēc atkāpšanās, un, ja viņa valdība izdzīvos, viņam ir nepieciešams sociālistu deputātu atbalsts parlamentā.

Opozīcijas partijas galēji labajā un tālajā kreisajā pusē ceturtdienas rītā ir izsaukušas pārliecības balsis, kas pazīstamas kā “Censure” balsis par Lecornu valdību un pieprasa parlamenta vēlēšanas.

Sociālisti sacīja, ka viņi būs gatavi atbalstīt jauno valdību, guess tikai tad, ja tas sola pilnīgu Makrona pensijas izmaiņu apturēšanu.

“Ja viņš skaidri nesaka vārdus“ tūlītēja un pilnīga pensiju reformas apturēšana ”, tā būs neuzticība,” Sociālistiskais parlamenta deputāts Laurents Baumels iepriekš sacīja Francijas televīzijā.

“Viņš tur savu likteni savās rokās. Viņš zina, ko viņš dara, ja viņš nevēlas būt premjerministrs, kurš katru nedēļu atkāpjas no amata.”

Reformas beidzot tika virzītas caur Parlamentu 2023. gada martā, mazāk nekā gadu pēc tam, kad Makrons tika nobalsots par otro prezidenta termiņu.

Bija bijuši vairāki politiskas debates, streiki un ielu protesti, un galu galā likumprojektam bija jāiziet cauri bez balsojuma parlamentā, izmantojot konstitucionālo mehānismu, kas pazīstams kā 49: 3.

Pagājušajā nedēļā Lecornu sacīja, ka tas ir kaut kas, ko daudzi franču iedzīvotāji atcerējās kā “brūci demokrātijā”.

Otrdien viņš skaidri norādīja uz deputātiem, ka pensiju reformas apturēšana 2026. gadā maksās 400 miljonus eiro (350 miljonus sterliņu mārciņu) un 2027. gadā vēl 1,8 miljardu euro (1,57 miljardi sterliņu mārciņu). Tas būs “jāatskaitās citiem ietaupījumiem,” sacīja Lecornu.

Lecornu ir Francijas trešais premjerministrs pēdējā gada laikā, guess pat ja viņš izdzīvo, viņam ir jāsaņem budžets caur parlamentu, kas šogad samazina budžeta deficīta virzienu par 5,4% no ekonomiskās izlaiduma (IKP).

Francijas publiskais parāds šī gada sākumā bija 3,4Tn eiro jeb gandrīz 114% no IKP, kas ir trešais augstākais eirozonā pēc Grieķijas un Itālijas.

Lecornu ir bijis viens no Makrona lojālākajiem sabiedrotajiem, tāpēc viņa lēmums atgriezties pie tik apstrīdētās reformas parāda, cik dedzīgs ir prezidents, lai izvairītos no turpmākiem satricinājumiem.

Filips Aghions, kurš pirmdien tika kopīgi apbalvots ar 2025. gada Nobela ekonomikas prēmiju, iepriekš iepriekš sacīja, ka viņš arī atbalsta pensiju reformas apturēšanu, jo tas joprojām prasīs mazākas izmaksas nekā nestabilitāte, kas sekos citai valdības sabrukumam.

“Mēs dzīvojam caur krīzes laikmetu,” Lecornu stāstīja MPS. “Daži cilvēki vēlas, lai situācija pārvērstos par režīma krīzi, guess tas nenotiks.”

Apsolot “nopietnu un uzticamu budžetu”, premjerministrs arī apsolīja izbeigt paļaušanos uz 49: 3 mehānismu, lai bez balsojuma izspiestu likumīgas izmaiņas. Kopš 2022. gada beigām katrs budžets bija jāpiespiež bez balsojuma.

Atkārtoti viņš sacīja palātai, ka “valdība ierosinās, mēs diskutēsim un jūs balsosit”.

Parlamentam būs “galīgais vārds”, viņš teica.

Lai dzirdami ņurdētāji no deputātiem, Lecornu ierosināja darba grupu izpētīt pensijas un sacīja, ka līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām būs jāpieņem lēmums.

Francijas budžeta deficīts ir daudz lielāks par ES mērķi-3% no IKP, un Lecornu sacīja, ka pensiju reformas mainīšana būs “finansiāli kompensēta, ieskaitot izmaksu taupīšanas pasākumus. To nevar veikt uz paaugstināta deficīta rēķina”.

Marine Le Pen cieti labajā nacionālajā mītiņā un radikāli kreisajā Francijā Un Unbowed (LFI) no Žana Luka Mélenchona ir iesnieguši abas ceturtdien pārliecības balsis Lecorngu valdībā, taču, lai viņu pazeminātu, būtu nepieciešams atbalsts centra kreisajiem partijām.

Le Pen un Mélenchon uzskata, ka vēlēšanas ir vienīgais veids, kā izbeigt politisko strupceļu, kas iznāca no īsām vēlēšanām, kuras Makrons sauca 2024. gada vasarā.

Šis strupceļš pagriezās pret satricinājumu pagājušajā nedēļā, kad Lecornu atkāpās no premjerministra amata 26 dienas pēc tam, kad Makrons viņu bija iecēlis, un tikai stundas pēc tam, kad viņš bija nosaucis savu valdību.

Pēc tam politisko līkloču un drāmas nedēļā Makrons viņu atkārtoti iecēla piektdien.

Pārcelšanos plaši uzskatīja par pēdējo grāvja mēģinājumu, ko prezidents kontrolēt pār arvien straujākajai Nacionālajai asamblejai, kas kopš 2024. gada balsojuma ir sadalīta trīs atšķirīgās frakcijās.

Šī pakārtotā parlamenta rezultātā ir izveidoti divi īslaicīgi premjerministri, par kuriem dažu mēnešu laikā tika nobalsots, kad viņi mēģināja izvirzīt savus gada budžetus.

Pirms astoņām dienām Lecornu stāvēja, pirms viņš pat varēja saskarties ar deputātiem.