Venecuēlas Maduro saka, ka ASV “izdomā karu”, izvietojot pasaulē lielāko karakuģi

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro apsūdzējis ASV “jauna kara izdomāšanā”, pēc tam, kad tā pavēlējusi nosūtīt pasaulē lielāko karakuģi uz Karību jūras reģionu.

USS Gerald R Ford pārvadātājs var pārvadāt līdz 90 lidmašīnām, un tā izvietošana iezīmē ievērojamu amerikāņu uguns jaudas pieaugumu reģionā.

ASV šajā apgabalā veikušas 10 gaisa triecienus laivām, kas ir daļa no kara pret narkotiku tirgotājiem.

ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzējis Maduro par narkotiku kontrabandas organizācijas vadītāju, ko viņš noliedz, un Venecuēlā pastāv bažas, ka ASV militārās stiprināšanas mērķis ir atstādināt no varas ilggadējo Trampa pretinieku.

ASV neatzīst Maduro par Venecuēlas prezidentu, jo pēdējās vēlēšanas 2024. gadā tika plaši atlaistas starptautiskā mērogā un no Venecuēlas opozīcijas puses tika noraidītas kā ne brīvas, ne godīgas.

Venecuēlai ir salīdzinoši neliela loma reģiona narkotiku tirdzniecībā.

Savā piektdienas paziņojumā Pentagons norādīja, ka USS Gerald R Ford pārvadātājs izvietosies ASV Dienvidu pavēlniecības atbildības zonā, kurā ietilpst Centrālamerika un Dienvidamerika, kā arī Karību jūras valstis.

Papildu spēki “pastiprinās un pastiprinās esošās spējas, lai izjauktu narkotiku kontrabandu un degradētu un izjauktu transnacionālas noziedzīgas organizācijas,” sacīja pārstāvis Šons Pārnels.

Savā uzrunā Maduro apsūdzēja amerikāņus “jauna mūžīgā kara” meklējumos.

“Viņi apsolīja, ka nekad vairs neiesaistīsies karā, un viņi izdomā karu,” viņš sacīja valsts medijiem.

Pārvadātāja izvietošana nodrošinātu resursus, lai sāktu veikt triecienus pret mērķiem uz zemes.

Tramps vairākkārt ir izvirzījis iespējamību, ka Venecuēlā varētu notikt tā dēvētā “sauszemes akcija”.

“Mēs noteikti tagad skatāmies uz sauszemi, jo mēs esam ļoti labi kontrolējuši jūru,” viņš teica šīs nedēļas sākumā.

ASV ir arī pastiprinājušas savu gaisa klātbūtni reģionā – BBC Confirm ir identificējis vairākas ASV militārās lidmašīnas visā Puertoriko.

Tas nāk kā CNN ziņo, ka Tramps apsver iespēju vērsties pie kokaīna iekārtām un narkotiku kontrabandas ceļiem Venecuēlā, taču vēl jāpieņem galīgais lēmums.

Militārie analītiķi ir norādījuši, ka narkotiku pārtveršanai jūrā nav nepieciešami tik lieli spēki kā pašreizējie ASV.

Piektdien ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets paziņoja, ka operācijā Karību jūrā nogalināti “seši vīrieši narkoteroristi”.

Hegsets sacīja, ka laiva piederēja Tren de Aragua – transnacionālai noziedzīgai organizācijai, kuras bāze atrodas Venecuēlā un kuru ASV Valsts departaments ir aizliedzis kā teroristu grupējumu.

ASV gaisa triecieni reģionā ir izpelnījušies nosodījumu, un eksperti ir apšaubījuši to likumību.

“Tas ir par režīma maiņu. Viņi, iespējams, negrasās iebrukt, cerams, ka runa ir par signalizāciju,” BBC sacīja domnīcas Chatham Home vecākais līdzstrādnieks Latīņamerikas jautājumos Kristofers Sabatini.

Viņš apgalvoja, ka militārā spēka palielināšana ir paredzēta, lai Venecuēlas militārpersonu un Maduro tuvāko loku sirdīs “rastu bailes”, lai tie vērstos pret viņu.

Piektdien izsludinātais streiks bija desmitais Trampa administrācija kopš septembra sākuma pret iespējamiem narkotiku tirgotājiem. Lielākā daļa no tām notikušas pie Dienvidamerikas, Karību jūras reģionā, wager 21. un 22. oktobrī tā veica triecienus Klusajā okeānā.

Vismaz 43 cilvēki ir nogalināti.

ASV Kongresa deputāti, gan demokrāti, gan republikāņi, ir pauduši bažas par triecienu likumību un prezidenta pilnvarām tos pasūtīt.

10. septembrī 25 ASV demokrātu senatori uzrakstīja Baltajam namam un apgalvoja, ka administrācija dažas dienas iepriekš ietriekusi kuģim “bez pierādījumiem, ka uz kuģa esošās personas un kuģa krava apdraudētu Savienotajām Valstīm”.

Senators Rends Pols no Kentuki štata, republikānis, ir iebildis, ka šādiem streikiem ir nepieciešams Kongresa apstiprinājums. Tramps sacīja, ka viņam ir likumīgas pilnvaras izdot rīkojumus par streikiem.

“Mums ir atļauts to darīt, un, ja mēs to darām [it] pa sauszemi, mēs varam atgriezties Kongresā,” Baltā nama žurnālistiem trešdien sacīja Tramps.

Bijušais ASV Valsts departamenta jurists Braiens Finukans raidorganizācijai BBC sacīja, ka situācija līdzinās konstitucionālai krīzei, par kuru ASV Kongress, ko kontrolē republikāņi, nav izrādījies gatavs izaicināt Trampu.

“Tas ir ASV Kongress, kuram ir galvenā kontrole pār militārā spēka izmantošanu. Šo kontroli šajā gadījumā ir uzurpējis Baltais nams, un tāpēc Kongresam ir jāatkāpjas,” sacīja Finucane, kurš tagad strādā Starptautiskajā krīzes grupā.